Kā kaut kas tāds ir iespējams mūsdienīgās seifu glabātuvēs, kurš ir vainojams notikušajā un kam vajadzētu kompensēt zaudējumus? Ar šiem jautājumiem portāla rus.db.lv žurnāliste Olga Kņazeva griezās pie kompleksās priekšmetu uzglabāšanas firmas ar pastiprinātiem drošības pasākumiem “Rīgas seifi” īpašnieka Igora Buimistera.
“Es esmu gandrīz par simt procentiem pārliecināts par dažām lietām, kas notika pirms zādzības lietas Privatbank glabātuvēs un izraisīja šo incidentu,” – stāsta Igors Buimisters, – Pirmkārt – bankā darbojās profesionāļi. Kā tas notika? Viņi iznomāja seifu, pēc tam viņi veica ārēju un iekšēju telpu, tehniskās kontroles un kameru apskati, noskaidroja, kā tika organizēta glabātuves pārvaldība.
Otrkārt – brīdī, kad notika zādzība, telpā kopā ar apmeklētājiem neatradās glabātuves drošības darbinieks. Turklāt drošības dienesta darbinieki atļāva diviem apmeklētājiem doties iekšā glabātuvē un atstāja tos tur vienus. Viens izlikās, ka darbojas ar savu seifu, bet otrs tajā pašā laikā atvēra seifu slēdzenes. Ir skaidrs, ka šī nebija pirmā reize, kad viņi apmeklēja glabātuvi, jo pirms tam viņiem izdevies skenēt šūnu slēdzenes ar īpašu 3D skeneri. Ienest šo skeneri seifu glabātuvē viņiem nesagādāja grūtības. Pēc tam tika izgatavotas atslēgas, tāpēc kastītes bija atvērtas bez uzlaušanas un pēc tam aizslēgtas. Pēc kāda laika, kad šūnu īpašnieki bija atklājuši satura pazušanu, kļuva zināms par zādzību.”
Pēc eksperta domām, Privatbank gadījumā tika pārkāptas vairākas svarīgas drošības normas. Piemēram, klientiem bija atļauts atrasties seifu glabātuvē vienatnē bez apsardzes un turklāt ilgāk par 10 minūtēm. “Mūsu seifu glabātuvē, piemēram, tas ir viens no svarīgākajiem drošības noteikumiem. Ja klientam nepieciešams palikt glabātuvē ilgāk par 10 minūtēm, viņš pāriet uz citu telpu ārpus seifu zonas un var palikt tur kaut stundu. Turklāt apsargam nepārtraukti jāatrodas glabātuves telpās. Svarīgs ir arī videonovērošanas jautājums. Ja tā ir uzstādīta, zagļi nepiesaistīsies šādam objektam – tas ir pārāk sarežģīti un bīstami, ” – stāsta Buimisters.
Buimisteram ir aizdomas, ka šie paši zagļi ir apmeklējuši arī ” Rīgas Seifi” glabātuves. “Man ir pamatotas aizdomas, jo ir bijušas netiešas pazīmes, – viņš teica. – Mūs arī ir apmeklējuši diezgan dīvaini klienti, kuri mums uzreiz sķita aizdomīgi. Visticamāk, viņi ir apmeklējuši arī citu banku seifu glabātuves, un atraduši visneaizsargātākās vietas no drošības kontroles viedokļa. ”Citi nav cietuši tikai tāpēc, ka viņiem ir laba aizsardzība pret šādiem gadījumiem. ”
Kam ir jāmaksā kompensācija tiem, kuri ir cietuši glabātuvē notikušās zādzības dēļ? “Visticamāk, banka šajā situācijā uzstās uz to, ka tā nav atbildīga, jo tā ir rakstīts līgumā,” – saka eksperts. – Banka nekontrolē seifa saturu, un klients nevar pierādīt, kas tur atrodas. Gudrs klients, protams, vai nu nofotografē kastītes saturu, vai arī izveido sarakstu par to, ko viņš glabā. Bet pat šajā gadījumā ne visu ir viegli pierādīt, bet vismaz ir kāda iespēja saņemt kompensāciju.”
Buimisters uzsver, ka bankām seifu glabātuves pakalpojumu nodrošināšana visbiežāk ir finansiāli neizdevīga. “Tas ir nepieciešams drīzāk kā bonuss klientu ērtībai, bet pati banka par to neko nesaņem, – viņš skaidro. – Tāpēc Eiropā notiek seifu glabātuvju pakalpojumu nodalīšana no banku darbības. Tieši tāpēc, ja šāds incidents būtu noticis, piemēram, manā uzņēmumā, tad tā nākotne būtu zem jautājuma zīmes.”