Kriptovalūta – ir mūsdienīgs skaidrās naudas ekvivalents, kuru ar katru dienu aizvien vairāk tirgotāju sāk pieņemt kā maksāšanas līdzekli par precēm vai pakalpojumiem.
Parasti lietotāju reti interesē, kā ģenerējas kriptovalūta vai kā notiek darījumi ar to. Bet svarīgi ir zināt, kā uzglabāt kriptovalūtu, jo no pareizas glabāšanas metodes izvēles, ir atkarīga lietotāja kriptovalūtas saglabāšana.
Skaidru naudu var ielikt makā, bezskaidru naudu – uz bankas kontu, un pēc tam viegli apmaksāt ar šiem līdzekļiem preču un pakalpojumu iegādi, izmantojot bankas karti.
Kriptovalūtas lietotājs tehniski nekur neuzglabā to, lietotājs glabā drošas digitālās kodu atslēgas, kas tiek izmantotas, lai piekļūtu pie kriptovalūtas. Lai nesarežģītu, parasti tiek runāts tieši par kriptovalūtas glabāšanu, nevis to digitālo kodu atslēgu glabāšanu.
Veidi, kā uzglabāt kriptovalūtu ir tiešām daudz. Kriptovalūtu ir iespējams glabāt datorā, uz datu nesēja, biržā vai ar WEB servisa palīdzību, uz kartes un pat uz papīra. Piedāvājam izskatīt katru no šiem variantiem.
Kriptovalūtas glabāšana uz personālā datora nozīmē, ka tiek izmantots vien no elektroniskajiem makiem, kas nodrošina kvalitatīvu aizsardzību elektroniskajam makam, izmantojot paroli, kā arī tās šifrēšanu. Papildus lietotājs var uzstādīt uz sava personīgā datora labu antivīrusu un citus papildus programmnodrošinājumus. Varētu likties, ka tas ir pats drošākais kriptovalūtas glabāšanas veids, bet tā nav.
Šajā gadījumā ir lietderīgi vilkt paralēles naudas glabāšanai matracī, naktsgaldiņā vai pat mājas seifā. Jebkurā laikā, naudai var piekļūt, zaglis, kas noskatījis ciparu kombināciju seifa atvēršanai, vai uzzinājis tās glabāšanas vietu. Pie tam matracis vai naktsgaldiņš neaizsargās naudu no ugunsgrēka vai cita negadījuma.
Tā pat ir arī ar kriptovalūtas glabāšanu personīgajā datorā: labs antivīruss nevarēs pasargāt no “keylogger’’ uzbrkuma un cietais disks var tikt sabojāts no strāvas padeves traucējumiem.
Izeja no šīs situācijas būtu personīgā datora izmantošana, kuram nav pieejas Internetam, vai rezerves kopijas failu izveidošana, kas satur atslēgas un saglabāt failu uz noņemamā datu nesējā.
Ja lietotājam pieder neliels kriptovalūtas daudzums, tad to uzglabāšanai var derēt birža vai WEB serviss.
No šīs metodes priekšrocībām varētu atzīmēt vienkāršību un ātru piekļuvi saviem līdzekļiem. Jo, lai izmantotu elektronisko maku, lietotājam ir nepieciešams tikai mobila ierīce.
Galvenais mīnuss – tas ir anonimitātes trūkums, pie Bitcoin vai ETH glabāšanas dažādās biržās nepieciešams iesniegts savu identifikācijas dokumentu kopijas.
Pie tam birža vai cits WEB serviss bieži tiek pakļauti hakeru uzbrukumiem, bieži šādu resursu īpašnieki vienkārši pazūd ar savu lietotāju naudu. Šādā gadījumā būs ļoti grūti atgriezt naudu, jo kriptovalūta tiesiskais statuss paliek neskaidrs.
Droša un uzticama metode kriptovalūtas uzglabāšanai tiek uzskatīts papīra formāts. Elektroniskais maks tiek drukāts uz papīra QR-kodu formā, kas, pēc digitālās atslēgas un adreses nolasīšanas var tikt importēti uz elektronisko “maku” uz personīgā datora, saņemot pieeju savai kriptovalūtai.
Izeja ir tikai viena – kriptovalūtas glabāšana uz pārnēsājamā datu nesēja (Flesh kartes, CD, DVD, USB u.c.), kas tiek uzglabāts drošākā vietā, nekā naktsgaldiņš lietotāja mājā, piemēram, apsargājamā seifu glabātuvē “Rīgas seifi”. Informācijas nesēju papīra formātā novieto droša seifa, saņemot maksimālu informācijas konfidencialitātes garantiju.
Klients var izīrēt vienu no 3000 kompānijas seifiem bez liekām procedūrām, kuras ir nepieciešams iziet bankās. Pie tam, ļoti svarīga nianse, ka seifu var izīrēt anonīmi.
Pateicoties šim procesam, elektroniskā maka un uzstādījumu atjaunošanas process kļūst daudz vieglāks un ātrāks. Šajā gadījumā nav jāuztraucas par datu pazušanu no sava personīgā datora.
Tāda veidā, kriptovalūtas glabāšanas veids ir atkarīgi no konkrētā lietotāja vajadzībām. Katram glabāšanas veidam ir savu plusi un mīnusi, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka glabāt digitālās valūtas datus uz personīgā datora nav ieteicams.
Šajā gadījumā labāk pievērst uzmanību, tā saucamajam, elektroniskajam maciņam (pārnēsājams datu nesējs, kas paredzēts tikai un vienīgi kriptovalūtas uzglabāšanai).
Tādi maciņi var būt pilnība autonomi, kā arī ar iespēju pieslēgties lietotāja personīgajam datoram. Par populārākām ierīcēm tiek uzskatītas Trezor, BWALLET, izstrādātas ar atvērtu kodu Trezor, BTChip HW-1, Pi Wallet, BitStash, Ledger Wallet. Maciņi atšķiras savā starpā pēc vairākiem parametriem: no glabāšanas ierīcēm līdz materiāliem, no kuriem ir izgatavots ierīces korpuss.
Par vienīgo elektronisko maciņu trūkumu varētu uzskatīt iespējamo tā nozaudēšanu un nozaudēto kodu turpmākās atjaunošanas iespējas.
Un protams, šādus elektroniskos maciņus mēs iesakām glabāt vienā no AS “Rīgas seifi” seifiem. Informācija saglabāšanas garantijas ir mūsdienīga drošības sistēma, diennakts apsardze, anonīma glabāšana, pieredzējis personāls un katra seifa apdrošināšana.